Augsnes skābumu ietekmē arī tas, cik efektīvi augi uzņem galvenos makroelementus – slāpekli, kāliju un fosforu. Ja pH vērtība ir 6,5 - 7, visu triju elementu uzņēmība sasniedz 100 %, tomēr, samazinoties pH, augi elementus uzņem sliktāk (skat. tabulu).
alveno makroelementu uzņēmība, ar dažādu augsnes pH.
Elements |
Augsnes pH |
||
≤ 5 |
6 |
6,5 – 7 |
|
Slāpeklis |
53% |
89% |
100% |
Fosfors |
34% |
75% |
100% |
Kālijs |
52% |
100% |
100% |
Ja vēlas sasniegt un uzturēt optimālo pH, lai augi vislabāk uzņemtu tiem nepieciešamos elementus, ir sistemātiski jāizmanto kaļķu mēslojums.
Kaļķošanai tikai izvēlētas divas Oxyfertil kaļķu mēslojuma normas – 1,0 un 1,5 t ha-1.
Kontrolvariants – nekaļķots.
Lauka eksperimentā tika audzēti vasaras kvieši.
Kustīgā fosfora daudzums mainījās. No eksperimenta sākumā noteiktā 154 mg kg-1 tas palielinājās līdz 173 – 185 mg kg-1.
Kustīgā kālija daudzums palielinājās attiecīgi no 101 mg kg-1eksperimenta sākumā līdz 110-137 mg kg-1 pēc tā beigām.
Izmēģinājuma tips: Lauka izmēģinājums
Augs/šķirne: Vasaras kvieši/„Vanek“
Priekšaugs: Vasaras rapsis
Mēslošana:
Izmantotie pesticīdi:
Augsnes raksturojums: Parasta dziļi glejiska podzolaugsne. Mehāniskais sastāvs – mālsmilts uz viegla smilšmāla. Augsnes pH – 3,9-4,4; maz trūdvielu – 1,40-1,75%; kustīgā P2O5 - 119-175 mg kg-1; K2O - 89-114 mg kg-1, alumīnija 0,82-9,82 mekv kg-1, minerālā slāpekļa maz.
Lauka tips: Parastās podzolaugsnes mālsmilts uz viegla smilšmāla.
Lauka apstrāde: Tradicionālā: rudens aršana, 18. un 20. aprīlī kultivēts.
Sējas datums: 2015. gada 23. aprīlis
Sēklas norma: 4,0 milj. graudu ha-1
Rindstarpu platums: 12,5 cm
Lauciņi ir izvietoti nejauši, četri atkārtojumi, kopējais lauciņa lielums – 60 m2 (6x10 m), uzskaites lauciņa platība – 22 m2 (2,20x10 m).
Variants |
Kaļķošanas materiālu norma |
1 |
Kontrole (netiek kaļķota) |
2 |
1,5 t ha-1 kaļķošanas materiālu |
3 |
1,0 t ha-1 kaļķošanas materiālu |
Pirms kaļķošanas materiālu iestrādes no izmēģinājuma lauka tika paņemti augsnes paraugi pH, kustīgā kālija un fosfora noteikšanai. Kaļķošanas materiāli tika izbārstīti 2014. gada 9. oktobrī un iestrādātas, lauku aparot. Pēc vasaras kviešu ražas novākšanas tika paņemti augsnes paraugi pH, kustīgā fosfora un kālija noteikšanai.
2014. gada augusts, ar vidējo gaisa temperatūru 18,7°C, bija drēgns. 14 lietaino dienu laikā nokrita 147,7 mm nokrišņu. Tā ir divkārša mēneša norma, salīdzinot ar daudzu gadu vidusmēru. Saskaņā ar hidrometrisko koeficientu aprēķiniem lauki augustā pieredzēja pārmērīgu mitrumu.
Togad septembrī ar vidējo gaisa temperatūru 13,4°C, pirmās divas dekādes nokrita tikai 0,8 mm nokrišņu. Lauki bija ļoti sausi un tikai trešajā desmit dienu posmā, kad uznāca 12,0 mm lietus, tie kļuva optimāli mitri. Pirmajās divās oktobra dekādēs vidējā gaisa temperatūra bija 10,1°C. Lai gan lija tikai sešas reizes, tomēr otrajā dekādē bija pat 57,1 mm, vai vairāk nekā 85 proc. visas mēneša summas. Oktobra trešā dekāde izcēlās ar negatīvām temperatūrām, tomēr novembra sākumā atkal valdīja pozitīvas gaisa temperatūras, vidēji 7,4 °C. Tikai trešajā desmit dienu posmā gaiss kļuva vēsāks, nokrītot līdz negatīvām temperatūrām. Jāatzīst, ka 2014. gada pēdējie četri mēneši bija sausāki, nekā ierasts.
2015. gada pirmajā ceturksnī gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu. Janvārī uzkrita par 68,0 mm jeb 35,7 proc. vairāk nokrišņu, salīdzinājumā ar normu. Sniega sega trešajā desmit dienu posmā sasniedza 13 cm. Februārī nokrišņu bija tikai 38,1 proc. no ierastā daudzuma un sniega sega laukos nesaglabājās. Martā temperatūra bija pat par 5,1°C augstāka, nekā ierasts, bet nokrišņu bija 59,7 mm, kas ir vairāk nekā divtik.
Aprīlī gaisa temperatūra bija par 0,3 °C augstāka par klimata normu, ar 46,7 proc. bagātīgākiem, taču mēneša gaitā visai vienmērīgi sadalītiem nokrišņiem. Maijā valdošie meteoroloģiskie apstākļi bija pretstats aprīlim. Bija vēsāks, nekā ierasts, bet uzkrita normai tuvs nokrišņu daudzums. Jūnijs bija vēss un sauss, bet jūlijs mainīgs, jo siltus un sausus apstākļus nomainīja vēss un lietains laiks. Augusta sākumā sākās sauss un karsts laiks, kas izraisīja visai lielu sausumu.
Izmēģinājums tika veikts, ievērojot LAMMC Zemkopības institūtā piemērojamo lauka eksperimentu veikšanas metodiku.
Raža tika novākta 2015. gada 26. augustā ar kombainu Sampo 500.
Vasaras kviešu raža ir noteikta svēršanas veidā, bet datu statistiskā ticamība – ar dispersijas analīzes metodi.
Izmēģinājuma rezultāti
Pirms kaļķošanas izmēģinājuma veiktās augsnes ķīmiskās analīzes parādīja, ka paredzētā lauka eksperimenta augsnes pH ir 4,2, kustīgā fosfora - 154 mg kg-1, bet kustīgā kālija - 101 mg kg-1.
Pēc kaļķošanas materiālu izmantošanas veiktās analīzes parādīja, ka visvairāk augsnes pHKCl palielinājās 2. variantā, kurā kaļķošanas materiāli tika izmantoti kā 1,5 t ha-1 norma (1. tabula). Mazākais augsnes pHKCl palielinājums konstatēts 3. variantā, kurā kaļķošanas līdzekļi tika izmantoti kā 1,0 t ha-1 norma. 1. varianta augsnes pHKCl gada laikā nemainījās.
Lauka eksperimentā tika audzēti vasaras kvieši. Vasaras kviešu ražīguma atšķirības starp atšķirīgi kaļķotajiem variantiem bija statistiski ticamas. Lielākais ražīgums tika sasniegts 2. variantā – 3,65 t ha-1. Šajā variantā bija arī lielākais 1000 graudu svars – 49,56 g. Mazākais ražīgums bija nekaļķotajā variantā (1.) -2,72 t ha-1, bet 1000 graudu svars - 45,96 g. Izmantojot 1 t ha-1 kaļķošanas materiālu normu, tika iegūti 3,47 t ha-1 graudu, 1000 graudu svars bija 47,76 g. Veģetācijas periodā krāsas atšķirības uz augiem atšķirīgos variantos netika novērotas.
1. tabula. Augsnes pH izmaiņas un vasaras kviešu ražīgums. Elmininki, 2015. gads.
Variants |
Augsnes pH |
Vasaras kviešu ražīgums
|
1000 graudu svars g |
||
pirms kaļķošanas |
pēc kaļķošanas |
t-1 ha |
proc. no kontroles |
||
1 |
4,2 |
4,2 |
2,721 |
100 |
45,96 |
2 |
4,2 |
4,8 |
3,645 |
133,9 |
49,56 |
3 |
4,2 |
4,3 |
3,471 |
127,6 |
47,76 |
R05 |
0,389 |
|
Augsnes kustīgā fosfora un kālija analīzes parādīja, ka to daudzumi eksperimenta gaitā ir mainījušies (2. tabula). Ja kustīgā fosfora eksperimenta sākumā vidēji bija 154 mg kg-1, bet eksperimenta beigās variēja no 173 līdz 185 mg kg-1, tad eksperimenta sākumā kustīgā kālija bija 101 mg kg-1, bet eksperimenta beigās no 110 līdz 137 mg kg-1.
2. tabula. Augsnes kustīgā fosfora un kālija daudzumi pirms un pēc kaļķošanas materiālu izmantošanas (Elmininki, 2015. gads)
Variants |
Augsnes kustīgais fosfors (P2O5), pirms kaļķošanas (vidusmērs) |
Augsnes kustīgais fosfors (P2O5), pēc kaļķošanas |
Augsnes kustīgais kālijs (K2O), pirms kaļķošanas (vidusmērs) |
Augsnes kustīgais pēc kaļķošanas (vidusmērs) |
1 |
154 |
173 |
101 |
134 |
2 |
180 |
137 |
||
3 |
185 |
110 |
Secinājumi
Lauka eksperimenta ar kaļķošanas materiāliem, kas veikts 2014.–2015. gadā LAMMC Elmininku izmēģinājumu stacijā, rezultāti parādīja iz, ka pēc kaļķošanas materiālu mantošanas saskaņā ar 1,5 t ha-1 normu, augsnes pH reakcija palielinājās no 4,2 līdz 4,8. Izmantojot mazāku kaļķošanas materiālu normu – 1,0 t ha-1, augsnes pH palielinājās ļoti maznozīmīgi, no 4,2 līdz 4,3. Neizmantojot kaļķošanas materiālus, augsnes pH reakcija saglabājās nemainīga.
Kaļķošanas materiālu izmantošana pozitīvi ietekmēja vasaras kviešu ražu. Nekaļķojot tika iegūts 2,72 t ha-1 ražīgums, bet izmantojot kaļķošanas materiālus (1,0 ir 1,5 t ha-1) sasniegtie ražīgumi bija attiecīgi 3,471 un 3,645 t ha-1. Kaļķošanas materiāli neizraisīja vasaras kviešu krāsas atšķirības starp variantiem.
Izmantotajiem kaļķošanas materiāliem nebija acīmredzamas iedarbības uz kustīgā fosfora un kālija izmaiņām augsnē, tomēr pozitīvas palielināšanās tendences ir novērojamas. Kustīgā fosfora daudzums mainījās – no eksperimenta sākumā noteiktā 154 mg kg-1 tas palielinājās līdz 173 – 185 mg kg-1. Kustīgā kālija daudzums – attiecīgi, no 101 mg kg-1 eksperimenta sākumā līdz 110-137 mg kg-1 to beidzot.